Biežāk dzirdētie mīti par bungām

Ja tu esi bundzinieks un labi apzinies visus plusus un mīnusus, kas saistās ar nūju dauzīšanu pret šķīvjiem, pedāļu spiešanu un ritma izjušanu. Tas ir sarežģīts process, kuru nevar tā vien iemācīties vienas dienas laikā. Tomēr ir cilvēki, kas nekad nav bijuši saistīti ar bundziniekiem, mūziķiem, vai arī paši nodarbojušies ar kādu instrumentu, tāpēc, iespējams, to vien zina, kā vienu no šiem populārākajiem mītiem.

1. Lai spēlētu bungas, nav nepieciešamas nekādas prasmes
Ja tā nav prasme izmantot abas rokas un kājas, lai vienlaicīgi radītu ritmisku modeli – tad varētu piekrist šim mītam. Bet, tā kā neviens bundzinieks nekad nevarētu iztikt bez pienācīgas sagatavošanās, tad šis mīts ir pilnīgi apgāžams un låne penger. Tas aizņem daudzus gadus un ikdienas praksi, lai varētu nospēlēt pat vienkāršākās melodijas, un nemaz nerunājot par sarežģītākajām. Dinamika ir pats svarīgākais bungu spēlē. Tas nozīmē, ka bundzinieks māk spēlēt klusi, skaļi, agresīvi un mierīgi, kad vien tas ir nepieciešams pēc situācijas. Pat pasaules klases bundziniekiem tā ir bijusi liela apņēmība, kas vijās kopā ar gadiem ilgu pieredzi.

2. Bundzinieki nav pārāk gudri
Daudziem cilvēkiem tā vien liekas, ka bungu spēlēšana, tā vien tāda dauzīšanās ar koka nūjām vien ir. Bundziniekiem faktiski ir lielākais pienākums noturēt visas dziesmas ritmu un tembru. Viņš ir tas, kas sadzird, ja pēkšņi nepieciešams paātrināt tembrs, lai viss koncerts būtu izdevies. Protams, ir arī redzēti bundzinieki, kas savā amatā ir tikai nesen, vai nav pārāk koncentrējušies uz ikdienas prakses nodarbībām. Pats galvenais ir tas, cik daudz mūziķis vēlas nodoties savai kaislībai, un, vai bungas patiešām ir tā lielā dzīves kaislība.

3. Bundzinieki nav mūziķi
Kad lielākā daļa dzird vārdu “bundzinieks”, viņi iedomājas mežoni ar divām nūjām rokās. Tas liek sasaistīt tādus faktus, ka bungas nemēdz uzskatīt par melodisku instrumentu. Cilvēki automātiski atdala sitamos instrumentus no melodiskajiem instrumentiem. Kad tiek atskaņota mūzika, cilvēks domā, ka ir atskaņota melodija. Taču jāatceras, ka ritms ir tikpat svarīgs kā pati melodija. Bungas ritms ir katras dziesmas pamats, taču tas nekad netiek izcelts kā skaļākais un dzirdamākais dziesmā. Bungas veido tempu, un bieži vien dziedātāji paļaujas tikai uz bundzinieku, lai saglabātu precīzu ātrumu.

4. Bundziniekiem viss ir vienkārši
Ja vien tu neesi pasaules slavens bundzinieks, kurš spēlē Red Hot Chili Peppers, Deep Purple vai Rush grupā, tad tas nebūs vienkārši. Tikai lielajām grupām ir nolīgts speciāls cilvēks, kurš pirms koncerta sakārto visu komplektu, pēc šova to nokārto un rūpīgi pārvieto tālāk. Ja vien tev nav nolīgts šāds palīgs, tad jebkura uzstāšanās būs smago bungu pārvešana, stiepšana, uzstādīšana un nojaukšana. Bungas, šķīvji un stendi ir gan ļoti smagi, gan arī cenas ziņā dārgi. Bungu pārvietošana ir katra bundzinieka sliktākais murgs.

5. Bungas nav domātas priekš bērniem
Vecāki bieži vien uztraucas par to, ka bērns ir izteicis vēlmi mācīties spēlēt bungas. Kāpēc? Visbiežāk lielā trokšņa dēļ. Protams, mācīšanās procesā jebkurš mūzikas instruments tiks spēlēts nepareizi, un skaņas ne vienmēr būs patīkamākās. Taču bungas ir piemērotas kā bērniem tā pieaugušajiem, kas forbrukslån på dagen. Nav tāda noteikta standarta, ka bērniem sākumā vajadzētu iziet klavieru vai vijoles spēles apmācības, un tikai tad ķerties pie “smagās artilērijas”. Bērniem ir viegli mācīties jebkuru mūzikas instrumentu, it īpaši bungas, jo tās palīdz pārvarēt koordinācijas traucējumus.